ASV amatpersonas ierosina Ukrainas dalību NATO apmaiņā pret izstāšanos no Donbasa reģiona
ASV amatpersonas ir ierosinājušas piešķirt Ukrainai pilnīgu dalību NATO apmaiņā pret Ukrainas spēku atvilkšanu no Donbasa reģiona. Prezidents Volodimirs Zelenskis Kijiva paziņoja, ka šādu teritoriālu lēmumu iesniegs publiskam referendumam tikai tad, ja valsts saņems saistošas drošības garantijas no NATO un Eiropas Savienības.
Šis priekšlikums iezīmē pirmo reizi, kad ASV pārstāvji ir lūguši Ukrainu izstāties no Donbasa reģiona kā nosacījumu, lai pievienotos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Prezidents Volodimirs Zelenskis ir uzsvēris, ka Ukraina negrozīs savu konstitūciju, iekļaujot tajā neitrālu vai nesaskaņotu statusu. Ukrainas konstitūcija tika grozīta 2019. gada februārī, lai noteiktu valsts eiroatlantisko kursu.
Zelensky pieprasa drošības un atjaunošanas fondus
Lai nodrošinātu valsts aizsardzību, prezidents Volodimirs Zelenskis ir pieprasījis Ukrainas militārpersonām ilgtermiņa stabilu finansējumu un apbruņojumu. Papildus tam Valsts prezidents pieprasīja garantēt starptautiskos fondus pēckara atjaunošanas centienu atbalstam visā valstī. Šie lūgumi tiek iesniegti, jo konflikts turpinās pēc Krievijas pilntiesīgā iebrukuma sākuma 2022. gada februārī.
Lai gan drošības mehānisma specifika joprojām ir apspriežams jautājums, pašlaik nav skaidrs, vai ierosinātie pasākumi atbilst NATO 4. vai 5. pantam. Sarunu puses nav pabeigušas sniegt precīzu informāciju par to, kā šīs drošības garantijas varētu darboties.
Krievijas prasības un reģionālā spriedze
Krievijas valdība prezidenta Vladimira Putina vadībā ir izteikusi vairākas prasības attiecībā uz konfliktu un reģionālo drošību. Saskaņā ar ziņojumiem Krievija cenšas saglabāt kontroli pār visām pašlaik okupētajām Ukrainas teritorijām, tostarp Donbasa daļām. Krievijas prasības ietver Ukrainas neitralitāti un Ukrainas karaspēka izvešanu no Doņeckas un Luhanskas reģionu administratīvajām robežām.
Krievijas amatpersonas ir arī pieprasījušas Moldova federālizāciju un Somijas izstāšanos no NATO. Turklāt Krievijas administrācija ir pieprasījusi, lai Baltijas valstīs nebūtu NATO militāro bāzu. Ziņojumi arī liecina, ka Krievija cenšas demilitarizēt Odesas un Mikolajevas ostas, lai nodrošinātu kuģošanas brīvību Melnajā un Baltijas jūrā.
Nesenās trīspusējās sarunas
Trīspusējās miera sarunas ar Ukrainu un Krieviju notika Abū Dabī, lai risinātu notiekošo konfliktu. Šīs sarunas vadīja Amerikas Savienotās Valstis, un tās noslēdzās 11. novembrī. Sarunu rezultātā tika panākta vienošanās par plaša mēroga apmaiņu starp karojošajām pusēm.
Ģeopolitiskā ainava joprojām ir sarežģīta, jo starptautiskie dalībnieki cenšas atrast ceļu uz stabilitāti. Kamēr ieslodzīto apmaiņa iezīmē diplomātisku attīstību, galvenie jautājumi attiecībā uz teritoriālo integritāti un dalību NATO paliek neatrisināti starp Kremli un Kijevu.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0