Pāriet uz saturu
Politika

Krievija noliedz vienošanos par Eiropas pārstāvju iekļaušanu nākamajā Ukrainas miera sarunu kārtā

News Bulgaria Redakcija · · Lasīšanas laiks 6min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — Krievija ir noliegusi, ka tā ir piekritusi iekļaut Eiropas pārstāvjus nākamajā miera sarunu kārtā par Ukrainu. Šis noliegums seko ASV un Kremļa pretrunīgajiem paziņojumiem.

Krievija ir noliegusi, ka tā ir panākusi vienošanos par Eiropas pārstāvju iekļaušanu nākamajās miera sarunās par Ukrainu. ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners paziņojuši, ka prezidents Vladimirs Putins piekritis paplašināt pašreizējo trīspusējo sarunu formātu, iekļaujot tajā Eiropas amatpersonas. Domstarpības liecina par būtiskām domstarpībām starp Kremli un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz diplomātisko sarunu turpmāko struktūru.

Pretrunīgas pretenzijas par sarunu formātu

Pašreizējā diplomātiskā sistēma miera sarunām ietver trīspusēju formātu, ko veido Krievija, Ukraina un Amerikas Savienotās Valstis. Šīs trīspusējās sarunas atsākās Abū Dabī 2026. gada 10. novembrī, atzīmējot pirmo tikšanos starp šīm trim pusēm deviņu mēnešu laikā. Pēc šīm sarunām Abū Dabī ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners devās uz Maskavu, lai tiktos ar prezidentu Vladimiru Putinu.

Pēc tikšanās Maskavā Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners paziņoja, ka prezidents Vladimirs Putins piekrīt iekļaut Eiropas pārstāvjus nākamajā sarunu kārtā. Tomēr Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Krievija nav piekritusi paplašināt pašreizējo trīspusējo formātu, iekļaujot tajā Eiropas pārstāvjus. Turklāt Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka jautājums par Eiropas līdzdalību netika izvirzīts prezidenta Vladimira Putina un ASV sūtņu tikšanās laikā.

Prasības attiecībā uz Eiropas līdzdalību

Kremlis ir norādījis, ka sarunu formāta paplašināšana nav neatrisināts jautājums. Jurijs Ušakovs norādīja, ka var būt nepieciešamas papildu trīspusējas kārtas, lai varētu apsvērt Eiropas līdzdalību. Kremlis uzskata, ka Eiropas iesaistīšanās ir atkarīga no skaidra Eiropas signāla par tās plānoto konstruktīvo ieguldījumu izlīgumā. Kamēr Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava nav pret Eiropas līdzdalību, Kremlim ir vajadzīgs reāls lēmums, kas balstīts uz Eiropas līderu nodomiem.

Strīds par sarunu struktūru turpinās, jo starptautiskās puses joprojām ir sašķeltas. Ziņojumi liecina, ka Krievija, Eiropas Savienība, Lielbritānija un Ukraina joprojām ir tālu viena no otras attiecībā uz konkrētiem noteikumiem un metodēm, lai izbeigtu karu.

Ierosinātā Eiropas delegācijas struktūra

Potenciālās Eiropas delegācijas sastāvu jau ir ieskicējusi Eiropas vadība. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta 2026. gada 14. novembrī paziņoja, ka miera sarunu grupā būs Eiropas Savienības iestādes. Papildus, piedāvātā komanda ietvers Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Polijas nacionālos drošības konsultantus.

Šī ierosinātā grupa kopā ar Eiropas Savienības centrālajām iestādēm pārstāvētu piecas galvenās militārās lielvaras. Pašreizējā situācijā domstarpības starp Kremli un Amerikas Savienotajām Valstīm rada neskaidrību par turpmāko diplomātisko sarunu precīzu sastāvu.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← News Bulgaria Sākums
News Bulgaria Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos