Eiropas Komisija prognozē budžeta deficīta pieaugumu Bulgārijai, Ungārijai un Slovēnijai
Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozes paredz budžeta deficīta pieaugumu Bulgārijai, Ungārijai un Slovēnijai nākamajos divos gados. Šīs prognozes norāda uz atšķirīgām ekonomiskajām trajektorijām vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs līdz 2028. gadam. Lai gan dažas valstis saskaras ar pieaugošu fiskālo deficītu, citas uzrāda atšķirīgus inflācijas un iekšzemes kopprodukta pieauguma modeļus.
Fiskālā deficīta prognozes un neatbilstības
Eiropas Komisija prognozē, ka budžeta deficīts Bulgārijā 2026. gadā sasniegs 5 % no iekšzemes kopprodukta. Šis skaitlis ir pieaugums salīdzinājumā ar prognozēto 4 % deficītu 2025. gadā. Tomēr Bulgārijas valdība apgalvo, ka 2026. gada deficīts būs lielāks par 5,7 %.
Sagaidāms, ka Ungārija pieredzēs ievērojamu fiskālā deficīta pieaugumu. Eiropas Komisija prognozē, ka Ungārijas budžeta deficīts 2026. gadā sasniegs 7,3 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir pieaugums no 4,7 % 2025. gadā. Paredzams, ka Slovēnijas budžeta deficīts 2027. gadā sasniegs 4,5 % no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar 2,9 % 2026. gadā.
Inflācija un ekonomikas izaugsmes tendences
Inflācijas prognozes ievērojami atšķiras dažādās valstīs. Paredzams, ka Lietuvā inflācija 2026. gadā sasniegs 5,1% un 2027. gadā samazināsies līdz 3,3%. Eiropas Komisija arī prognozē, ka Lietuvas iekšzemes kopprodukts 2026. gadā pieaugs par 2,7 % un 2027. gadā – par 2,2 %.
Paredzams, ka Bulgārijas inflācija 2026. gadā būs 4,6 %, 2027. gadā – 3,9 % un 2028. gadā – 3,3 %. Ungārijā saskaņotā patēriņa cenu inflācija 2026. gada septembrī bija 2,1%. Eiropas Komisija prognozē, ka Ungārijas inflācija būs vidēji 2,2 % visa gada laikā.
Darba tirgi un strukturālie faktori
Ungārijas ekonomikas situācija liecina par prognozēto bezdarba samazināšanos. Paredzams, ka bezdarba līmenis Ungārijā līdz 2028. gadam samazināsies no aptuveni 4,6 % līdz 4 %. Turklāt paredzams, ka Ungārijas valsts izdevumi sasniegs 51,6 % no iekšzemes kopprodukta.
Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozes sniedz šīs prognozes Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šīs prognozes kalpo kā galvenais instruments, lai izprastu Savienības ekonomisko virzību. Paredzams, ka daži faktori, piemēram, ETS2 emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, palielinās inflāciju gan Bulgārijā, gan Ungārijā.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0