Desmitiem tūkstošu Francijā protestē pret dzīves dārdzību un policijas likumdošanu
Desmitiem tūkstošu protestētāju piedalījās protesta akcijās Francijā piektajā sestdienā pēc kārtas, lai protestētu pret dzīves dārdzību un jauniem policijas tiesību aktiem. Demonstrācijas 2026. gada 14. novembrī vairākās lielākajās pilsētās piedzīvoja ievērojamus pūļus, jo iedzīvotāji pieprasīja lielākas algas un palielināja izglītības finansējumu.
Apstrīdētie līdzdalības rādītāji
Ir pretrunīgi ziņojumi par demonstrācijās iesaistīto cilvēku kopējo skaitu. Francijas Iekšlietu ministrija ziņoja par 106 000 dalībniekiem visā valstī, tostarp par 24 000 cilvēkiem Parīzē. Tomēr studentu apvienības lēš, ka to kopējais dalībnieku skaits ir daudz lielāks - 200 000, no kuriem gandrīz 100 000 atrodas Parīzē.
Parīzē demonstranti devās no Republikas laukuma uz Nācijas laukumu. Tikmēr Yellow Vests kustība organizēja atsevišķu demonstrāciju Place de la Concorde. Nemieru mērogs seko masveida protestiem ceturtdien, 12. novembrī, kuros piedalījās 575 000 dalībnieku, savukārt arodbiedrības lēš, ka tajos piedalījās 1,6 miljoni.
Policijas reakcija un aresti
Drošības spēki izvietoja aptuveni 70 000 darbiniekus, lai vadītu valsts mēroga demonstrācijas. Policija izmantoja asaru gāzi Parīzē, Lionā, Nantē un Bordo, lai izkliedētu pūļus. Nemieru laikā policija arestēja Benjamin Bol, Yellow Vests koordinatoru, un preses sekretāri Azelma Sigot.
Protestu pamatā ir vairākas konkrētas sūdzības, tostarp prasības par bērnu tiesību aizsardzību. Demonstranti arī protestē pret parlamenta likumprojektu, kas paredz, ka policija, lietojot ieročus, rīkosies pašaizsardzības nolūkos. Šis likumdošanas aspekts ir bijis galvenais dažādu grupu arguments.
Nepārtraukti sociālie nemieri
Pašreizējās demonstrācijas ir daļa no ilgstoša nemieru perioda, kas sākās 2026. gada septembrī attiecībā uz skolu apstākļiem. Šie protesti turpinās visu oktobri un novembri. Kolektīvā enfantiste dibinātāja Klēra Burdila (Claire Burdyll) norādīja, ka "dažādu sociālo un politisko prasību konverģence ir neparasta, bet prognozējama, ņemot vērā sistēmisko krīzi Francijā".
Sociālā spriedze rodas laikā, kad prezidents Emanuels Makrons gatavojas 2027. gada aprīļa prezidenta vēlēšanām, kurās viņš nekandidē uz atkārtotu ievēlēšanu. Iepriekšējie lielie nemieri tika reģistrēti 17. oktobrī, norādot uz ilgstošu civilās aktivitātes periodu visā valstī.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0