ES līderi izvēlas piecas valstis, kas pārstāvēs Eiropu Ukrainas, Krievijas un ASV miera sarunās
Eiropas Savienības līderi neoficiālā samitā Dublinā vienojās, ka piecas konkrētas valstis un ES iestādes pārstāvēs Eiropu turpmākajās trīspusējās miera sarunās, kurās piedalīsies Ukraina, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis. Lēmumu, ar ko izveido Eiropas pārstāvības sistēmu, ES valstu vadītāji apstiprināja 2026. gada 13. novembrī. Izraudzīto pārstāvju vidū ir Vācija, Francija, Itālija, Polija un Apvienotā Karaliste.
Sarunu sistēma un pārstāvība
ES 27 dalībvalstu panāktās vienošanās mērķis ir noteikt Eiropas lomu gaidāmajās sarunās starp Ukrainu, Krieviju un ASV. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta pauda gandarījumu par visiem diplomātiskajiem centieniem, kas paredzēti, lai Krievija varētu piedalīties sarunās. Laikā, kad samitā tika izveidota šī daudznacionālā pārstāvniecība, Krievija ir paudusi iebildumus pret Eiropas līdzdalību. Krievijas amatpersonas ir pieprasījušas, lai kontinentu pārstāvētu viens sarunu vedējs, nevis nāciju grupa.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka jautājums par Eiropas dalību netika apspriests nesenajās sarunās Maskavā starp ASV sūtņiem Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners. Šis nošķīrums norāda uz sarežģījumiem vienotas diplomātiskās frontes izveidē Eiropai, jo konflikts turpinās.
Valsts drošības sistēma un diplomātiskie brīdinājumi
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pievērsās diplomātiskajai ainavai Dublinā, norādot, ka jaunas Eiropas drošības sistēmas tēmu nevajadzētu apspriest, jo tāda jau pastāv. Kanclers arī izdeva īpašu lūgumu ASV prezidentam Donaldam Trampam, sakot, ka prezidentam nevajadzētu radīt pārsteigumus pirms viņa plānotās tikšanās ar Vladimiru Putinu nākamnedēļ. Frīdrihs Mercs pieprasīja, lai Amerikas Savienotās Valstis turpinātu spēlēt Eiropas un Ukrainas komandās šo jutīgo diplomātisko manevru laikā.
Ģeopolitiskā situācija joprojām ir nestabila, jo vadītāji gatavojas augsta līmeņa mijiedarbībai. Gaidāmā prezidenta Donalda Trampa un prezidenta Vladimira Putina tikšanās tiek uzskatīta par kritisku brīdi miera procesā, sekojot 1972. gada Ankoridžas momentam, kas atsaucas uz ASV prezidenta Niksona un padomju līdera Brežņeva tikšanos.
Ziņotās Krievijas prasības un koncesijas
Dažādiem ziņojumiem ir detalizēti iespējamie nosacījumi kara izbeigšanai. Saskaņā ar adevarul.ro, Krievija ir pieprasījusi Somijas izstāšanos no NATO un NATO militāro bāzu slēgšanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā kā nosacījumus kara izbeigšanai. Apmaiņā pret šīm koncesijām Krievija ir piedāvājusi atteikties no kodolieroču un vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanas Baltkrievijā.
Tomēr Kremlis ir noliedzis, ka šādas specifiskas prasības attiecībā uz NATO bāzēm un Somiju tika formulētas sarunu laikā, kas notika Abū Dabī. Spriedze starp šīm prasībām un oficiālajiem noliegumiem uzsver grūtības panākt vienprātību par pastāvīga miera noregulējuma nosacījumiem.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0