Veselība Bulgārijā
Bulgārijai ir veselības aprūpes sistēma, kas tiek pārieta no centralizēta, komunistiska laikmeta modeļa uz decentralizētu, uz apdrošināšanu balstītu sistēmu. Valsts ir saskārusies ar augstu mirstības līmeni un zemu HIV sastopamību, lai gan neoficiāli maksājumi ārstiem joprojām ir izplatīti.
Veselības rādītāji
Bulgārijā 2015. gadā bija trešā augstākā mirstība Eiropā – 708 no 100 000 iedzīvotājiem. Četri Eiropas reģioni ar visaugstāko mirstību no asinsrites sistēmas slimībām bija Bulgārijā. Divdesmito gadu sākumā galvenie nāves cēloņi bija sirds un asinsvadu slimības (visbiežāk izpaužas kā insults), vēzis un elpceļu slimības.
Valstī ir ļoti zems cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) sastopamības rādītājs. Lai gan 2003. gadā tika lēsts, ka saslimstība ir mazāka par 0,1 procentu no iedzīvotāju skaita, 2000. gadu sākumā katru gadu palielinājās jaunu gadījumu skaits. 2005. gadā tika ziņots par aptuveni 86 jauniem gadījumiem, tādējādi kopējais oficiālais gadījumu skaits bija aptuveni 600, un 2006. gada pirmajā pusē tika ziņots par 58 jauniem gadījumiem. 2010. gadā bija 1160 HIV pozitīvi cilvēki.
Veselības sistēma
Kā bijušais Padomju Savienības satelīts Bulgārijai bija sava veselības sistēma: Semashko modelis. Šo konkrēto sistēmu raksturo valsts monopols, kur ir centralizēta veselības jomas plānošana un finansēšana. Nebija privātu struktūru veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Nebija veselības apdrošināšanas, sistēma tika finansēta tieši no valsts budžeta, apmaksāta par uzturēšanu, vispārēji pieejama un bez maksas pacientiem.
Bulgārija sāka vispārēju savas novecojušās veselības aprūpes sistēmas reformu, kas mantota no komunistu ēras, tikai 1999. gadā. Deviņdesmitajos gados privātā medicīnas prakse nedaudz paplašinājās, bet lielākā daļa bulgāru paļāvās uz komunistiskā laikmeta valsts klīnikām, vienlaikus maksājot augstu cenu par īpašu aprūpi. Šajā periodā valstu veselības rādītāji kopumā pasliktinājās, jo ekonomikas krīzes ievērojami samazināja veselības aprūpes finansējumu.
Turpmākā veselības reformas programma ir ieviesusi obligātu darbinieku veselības apdrošināšanu, izmantojot Valsts veselības apdrošināšanas fondu (NHIF), kas kopš 2000. gada ir pakāpeniski maksājis daļu no primārās veselības aprūpes izmaksām. Darba ņēmēji un darba devēji maksā pieaugošu, obligātu algas procentuālo daļu ar mērķi pakāpeniski samazināt valsts atbalstu veselības aprūpei. Privātajai veselības apdrošināšanai ir tikai papildinoša nozīme.
Decentralizācija un slimnīcas
Sistēma ir arī decentralizēta, padarot pašvaldības atbildīgas par savām veselības aprūpes iestādēm, un līdz 2005. gadam lielākā daļa primārās aprūpes nāca no privātiem ārstiem. Arī farmaceitiskais sadalījums bija decentralizēts.
Saskaņā ar Eiro veselības patērētāju indeksa 2015. gadā veikto aptauju Bulgārija bija viena no tām Eiropas valstīm, kurā visbiežāk tika ziņots par neoficiāliem maksājumiem ārstiem.
Divdesmito gadu sākumā slimnīcu sistēma tika ievērojami samazināta, lai ierobežotu atkarību no slimnīcām, kas veic regulāru aprūpi. Paredzamā dalība Eiropas Savienībā (2007. gadā) bija galvenais iemesls šai tendencei. Laikā no 2002. līdz 2003. gadam slimnīcas gultu skaits tika samazināts par 56% līdz 24 300. Tomēr samazinājuma temps 2000. gadu sākumā palēninājās; 2004. gadā darbojās aptuveni 258 slimnīcas, salīdzinot ar aplēsto optimālo 140 slimnīcu skaitu.
- Bulgārija 2015. gadā bija trešā lielākā mirstība Eiropā.
- Veselības aprūpes sistēma no valsts monopola pārgāja uz decentralizētu, uz apdrošināšanu balstītu modeli.
- Neoficiāli maksājumi ārstiem visbiežāk tiek ziņoti Bulgārijā.
- Laikā no 2002. līdz 2003. gadam slimnīcas gultu skaits samazinājās par 56%.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0