Bulgārijas demogrāfija
Bulgārijas Republikas demogrāfijas uzraudzību veic Bulgārijas Valsts statistikas institūts. Bulgārijas iedzīvotāju demogrāfiskās iezīmes ir iedzīvotāju blīvums, etniskā piederība, izglītības līmenis, iedzīvotāju veselība, ekonomiskais statuss, reliģiskā piederība un citi.
Bulgārijas iedzīvotāju skaits 2024. gadā bija aptuveni 6,4 miljoni. Saskaņā ar dažādām aplēsēm Bulgārijas iedzīvotāju skaits ir 1,1 miljons 700. gadā un 2,6 miljoni 1365. gadā.
Iedzīvotāji un auglība
- gada tautas skaitīšanā Bulgārijas iedzīvotāju kopskaits bija 7364,570, bet 2021. gada tautas skaitīšanā tika lēsts, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies līdz 6,5 miljoniem.
Virsotne bija 1989. gadā, kad robežas atvērās pēc pusgadsimta komunistiskā režīma, kad iedzīvotāju skaits bija 9 009 018.
Kopējais dzimstības līmenis ir dzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti. Tas ir balstīts uz diezgan labiem datiem par visu periodu.
Vēsturiskās tendences
- 1912–1913 – Balkānu kari
- 1915.–1918. gads — Pirmais pasaules karš
- 1989.—1990. — turku izraidīšana no Bulgārijas
- 2020.–2023. gads – Covid-19 pandēmija
Pirmie ticamie dati par auglību un dabisko pieaugumu Bulgārijas zemēs ir datēti ar 1800. gadu vidu.
Saskaņā ar Turcijas statistiķa Kemal Karpat, ne-musulmaņi, bulgāri, ieskaitot, Osmaņu impērijā saņēma ievērojamu auglības pieaugumu 1830. gadu sākumā. To vidējais pieauguma temps pieauga līdz 2 % gadā, salīdzinot ar nulli to musulmaņu vidū, kuri cieta no demogrāfiskās stagnācijas.
Tā pati tendence turpinājās arī pēc Bulgārijas atbrīvošanas no Osmaņu impērijas valdīšanas 1878. gadā.
Līdz deviņdesmito gadu sākumam musulmaņu dzimstības līmenis Bulgārijā svārstījās 20. gadu sākumā, ko mazināja pareizticīgo kristiešu īpatsvars + 40 ‰, bet dabiskais pieaugums svārstījās ap nulli.
Pašreizējā musulmaņu demogrāfiskā krīze un lielā migrācija uz Turciju bija divi galvenie iemesli tam, ka Bulgārijas musulmaņu un turku iedzīvotāju skaits no 1880. līdz 1910. gadam strauji samazinājās no 28,7% 1880. gadā līdz 13,8% 1910. gadā musulmaņiem un no 26,2% līdz 10,7% turkiem.
Musulmaņu dzimstība un dabiskais pieaugums sāka lēnām pieaugt kopš 1890. gadu beigām, bet tikai pārspējot pareizticīgos 1924. gadā.
Tomēr šajā periodā visaugstākais dzimstības līmenis bija Bulgārijas pareizticīgajiem, bet parasti to kompensēja ļoti augstais mirstības līmenis.
- un 1940. gados etniskie bulgāri pabeidza demogrāfiskās pārejas otro posmu, un līdz 1946. gadam dzimstības līmenis viņu vidū samazinājās tikai par 23,3 ‰ jeb divas reizes zemāks nekā divu lielāko Bulgārijas minoritāšu — turku (40,9 ‰) un romu (47,2 ‰) — dzimstības līmenis.
Tajā pašā laikā augstākas mirstības dēļ dabiskā pieauguma rādītājs bulgāru turku vidū bija gandrīz vienāds ar etnisko bulgāru līmeni (12,1 ‰ pret 11,1 ‰), bet romu vidū tas bija divreiz lielāks (23,1 ‰).
Kopumā 2016. gadā Bulgārijā tika reģistrēti 64 984 dzīvi dzimušie, un tas nozīmē, ka valstī ir 9,1 ‰ neapstrādāts dzimstības līmenis.
Bulgārijā ir zems kopējais dzimstības līmenis - 1,58 bērni uz vienu sievieti (saskaņā ar 2021. gada skaitīšanu). Tas ir ievērojami vairāk nekā deviņdesmito gadu beigās, bet joprojām ir nepietiekami, lai novērstu turpmāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo īpaši emigrācijas dēļ.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0